Vārda dienu šodien svin: Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra

Vēsture

Izglītības un skolas vēsture Suntažos.

Skolu vēsture Suntažos, kā visā Vidzemē, sākās 17.gs. beigās, kad zviedru valdība 1687.g. pavēlēja dot katrai draudzei ķestera zemi un celt skolu. Sekoja Kārļa XI 1694.gada lēmums – dāvināt katrai baznīcas skolai ¼ arkla zemes, taču Ziemeļu karš izjauca tikko uzsāktos skolu ierīkošanas darbus. Pētera I valdība vārdos atbalstīja iepriekšējos noteikumus par zemnieku bērnu sūtīšanu skolā, tomēr 1717.g. draudžu vizitācija atklāj, ka skolas šur tur gan ir, bet skolēnu pavisam maz. Tomēr Suntažos jau 1726.gadā bijusi skola.

1736.gadā Rīgas apriņķa skolas pārlūkoja prāvests Jēkabs Fišers. Viņš apmeklēja 23 draudzes, tai skaitā Suntažus, un ziņoja: “Skolmeistars Efraims Rinkebijs, 40 gadus vecs, 25 gadus jau strādājot skolotāja darbu. Skolas māja vēl noderīga, tikai jumts jāizlabo. Beidzamajos gados skolā bērnu nebijis, bet tagad esot trīs”. Vizitators liecina, ka “dažās mājās kā Melderos, Vampās tiek skola turēta”, t.i. pastāvēja mājmācība. Šai laikā (ap 1742.g.) Suntažus bija sasniegušas hernhūtisma vēsmas, kas jūtami ietekmēja zemnieku lasītprasmi un izglītības līmeni vispār. 1766.gada skolu vizitācija atklāj, ka Suntažos ir gan muižas, gan draudzes skola (kurā gan nav skolnieku), gan zemnieku mājās ierīkotas skolas. Sākot ar 1770.g. mācītājiem jāiesūta Vidzemes konsistorijai pārskati par skolu stāvokli. Šie dati liecina, ka Suntažu draudzē 1780.g. ir 1721 iedzīvotājs, t.sk. 718 bērni, no tiem 520 – lasītpratēji, 198 lasīt neprot.

 1819.g.26.marta likums noteica, ka katrā pagastā dibināma pagastskola. Skopas, bet vērā ņemamas ziņas par grūto skolu veidošanās ceļu sniedz pirmie latviešu laikraksti “Balss”, ”Baltijas vēstnesis”. Savulaik Suntažu pagastskola atradusies gan krogā, gan tiesas ēkā, gan īrētās telpās pie saimniekiem, līdz 1881.g. “Balss” ziņo, ka pagastā ir divklasīga skola, kurā strādā 2 skolotāji, ieviests 4 gadu mācību laiks, skolā bērnus uzņem ar iepriekšēju eksāmenu, mācās 50 zēnu. Kastrānes pagastā ar skolas būvi veicās labāk, jau 1873.gadā uzcelts un iesvētīts skolas nams, bet tam nevar atrast piemērotu skolotāju: ”Tādēļ lielākā daļa vecāku sūta savus bērnus ārpagastu skolās, kur arī krievu valodu māca; nabagākie(..) sūta šās draudzes pareizticīgas skolās”.

20.gs. sākumā tagadējā Suntažu pagasta robežās bija Suntažu un Kastrānes pagastskolas, Suntažu luterāņu draudzes skola un Suntažu pareizticīgo draudzes skola, kurās strādāja semināros izglītoti latviešu skolotāji.

Taču skolas ēka vien, lai cik vajadzīga, negarantēja tautas izglītību. Personība ir tā, kas virza šo procesu. Suntažniekiem laimējās, ka 1808. – 1850.g. šeit kalpoja mācītājs Johans Teodors Bērents. Progresīvais baltvācu teologs bija viens no Latviešu literā-riskās biedrības dibinātājiem un tās vadītājs, Vidzemes kalendāra sastādītājs, rakst-nieks un publicists. Viņš veicināja latviešu valodas mācīšanos, latviešu skolu dibi-nāšanu un atsevišķu latviešu izglītošanu. Regulāri publicēja analītiskus rakstus laik-rakstos “Ziņas”, ”Latviešu ļaužu draugs”, ”Latviešu avīzes”, arī vēstis no Suntažiem.

Savu devumu Suntažiem atstājis arī pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons - teologs, publicists, “Austruma”, “Dienas lapas”, “Baltijas Vēstneša” līdzstrādnieks. Mācoties Rīgas garīgajā seminārā izdevis filozofiski – reliģiski – literāru žurnālu, organizējis latviešu bibliotēku, vācis tautasdziesmas. Pēc semināra beigšanas 1895.g. strādājis Suntažu pareizticīgo draudzes skolā un, pretēji tā laika skolu noteikumiem, mācījis Latvijas vēsturi latviešu valodā. 1904.g. Pētersonu iesvētīja par svētnieku Suntažu draudzē, ar viņa gādību uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. Vēl ilgi pēc viņa pārcelšanas citos amatos Suntažu pareizticīgo baznīca veica aktīvu sabiedrisku un izglītojošu darbību draudzē un pagastā.

20gs. sākuma politiskās pārmaiņas pārtrauca skolu darbu, lielākā daļa skolotāju tika iesaukti armijā, 1915 – 1919.g. skolas strādāja ar pārtraukumiem, 1916.g. draudzes skolā ierīkoja hospitāli, bet 1917.g. Suntažu pagasta un draudzes skolas tika pilnīgi sagrautas. 1919.g. februārī padomju vara organizēja savu skolu. Jaundibinātā Latvijas valsts reorganizēja skolu sistēmu un visu iepriekšējo skolu vietā dibināja pamatskolas. Suntažu pagastam atkal laimējās: 1920.g. valsts nodeva Suntažu pili skolai. No šā brīža sākas Suntažu skolas vēsture un nepārtraukta augšupeja. Darbu uzsāk skolas pārzinis Arturs Āķis un 2 skolotāji, mācās 130 skolēnu. 1923.g. notiek pirmais pamatskolas izlaidums. 1940.g. beigās skolā ir 234 skolēni, strādā 7 skolotāji.

2. pasaules kara laikā skola stipri cieta, 1944.g. uz laiku bija pārtraukta tās darbība, telpās atradās hospitālis, skolai uzticīgs tikai direktors A.Āķis un viena skolotāja, tomēr darbs tiek atsākts un 1945.g. skolu beidz 18 skolēni. No 1945.g. skola ir 7 – gadīga pamatskola, bet no 1952.g. – Suntažu vidusskola. 1956.g. notiek pirmais vidusskolas izlaidums. Skolēnu skaits nemitīgi pieaug, 1955./56.m.g. tas sasniedz 458. Līdz 2000.g. pamatskolas izglītību šeit ieguvuši apm. 2000 skolēnu, vidējo izglītību – ap 1000 skolēnu.

Šajos gados skolu vadījuši 6 direktori, 4 no viņiem saistīti ar ievērojamām izmaiņām skolas vēsturē:

Arturs Āķis (1887 - 1981), skolas dibinātājs un direktors no 1920. – 1948.g., vadījis arī pagasta kori un dramatisko kolektīvu, bijis baznīcas ķesteris.

Heselis Abramovičs (1914 – 1997), direktors no 1952. – 1960.g., 1952.g. 7 – gadīgās pamatskolas vietā dibināja vidusskolu un vadīja to līdz 1960.g., kad tika norīkots par Ogres 1. vidusskolas direktoru.

Ansis Millers (1928 – 1985), direktors no 1960. – 1964.g. 1961./62.m.g. dibināja Suntažu internātskolu (tagad Suntažu sanatorijas internātskola). Kamēr tika celta internātskolas ēka, vidusskolas telpās vadīja abas skolas. 1964.g. pārcelts uz Ogres rajona TIN par vadītāju.

Anatolijs Caune, dz.1935.g.,direktors no 1966. – 2005. g. Viņa vadībā 1984.g. nodota ekspluatācijā skolas piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli, kas savienota ar pils ēku. Pateicoties viņa ieinteresētībai, izpratnei un neatlaidībai, skolēni un sabiedrība var lepoties ar skolu pilī – vienīgo tuvākā apkārtnē. Senās celtnes saglabāšanai, jumta, torņu, krāšņu remontam vajadzīgi lieli līdzekļi, savulaik, 20.gs.70-tajos gados rajona padome pat pieņēma lēmumu – pils torni nojaukt, jo nav organizācijas, kas varētu veikt tā remontu. Ar vietējo cilvēku pūlēm pils saglabāta tāda, kādu to var redzēt šobrīd. Tās nākotne ir augstāku spēku rokās.

Ilggadīgi skolas pedagogi: Erna Silarāja, Alma un Pēteris Zaļkalni, Aleksandra Pušmucāne, Ernests Dārznieks, Natālija Kozlova, Anna Kurmīte, Klementīne un Valerjans Maskalāni, Elvīra un Pēteris Erņi, Andris Linde, Anita Vilipsone, Leonora Sīle, Francis Romanovskis, Līga Caune, Antoņina un Ignats Nartiši, Sabīne Sudņika, Marianna Vecaine, Valda Tuča, Regīna Ancāne, Skaidrīte Lamberga, Veronika Loča, Aina Linde, Veronika Reinicāne, Biruta Bika, Edīte Strīķe.

Ievērojami absolventi:

Nikolajs Kalniņš (1911. –2001.), skolotājs, rakstnieks, autobiogrāfisku romānu autors, no 1945.g. emigrācijā ASV;

Gunārs Kalniņš, dz.1932., Dr.sc.ing., RPI ICF dekāns 1975 – 1986.g., atmiņu grāmatu autors;

Rūta Venta (Biruta Venta), dz. 1937., dzejniece, tulkotāja;

Dzintra Paegle, dz. 1943., Dr. philol., latviešu valodas mācību grāmatu komplekta 1. – 4. klasei “Vārds” autore;

Andris Linde, dz. 1943., Suntažu vidusskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos, strādā skolā no 1962.g. par zīmēšanas, rasēšanas, mākslas vēstures, vizuālās mākslas, kultūras vēstures, lietišķās informātikas skolotāju. Gleznotājs, fotogrāfs, ap 20 personālizstādes;

Viktors Avotiņš, dz. 1947., sabiedrisks darbinieks, publicists, dzejnieks;

Jānis Zaļkalns, dz. 1950., Dr. hab. med., RSU un Austrumu slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs, RSU Medicīnas nozares profesoru padomes loceklis.

Suntažu ģerbonis

Adrese un kontakti

Direktors: Mārtiņš Leja, tel. 65037319

Lietvede: tel. 65037095, 26459434

Fakss: 65037095

E-pasts: suntazi_vsk@ogresnovads.lv

Adrese: Suntažu vidusskola, Suntažu pagasts,
Ogres novads, LV-5060

Norēķinu rekvizīti

Rekvizīti:
reģistrācijas numurs 90000024370,
norēķinu konts:
LV 58 UNLA 0033300130801,
AS SEB banka

Meklē mūs šeit

© 2015 Suntažu vidusskola. Visas tiesības aizsargātas.