Vārda dienu šodien svin: Alnis, Andulis

ES projekts Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”

Gunta Foto K.Zobena

Suntažu vidusskola ar Eiropas līdzfinansējuma atbalstu piedalās karjeras projektā Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”. Šī projekta ietvaros Gunta Būmeistare darbojas kā pedagogs karjeras konsultants, ar tiesībām pasniegt individuālās karjeras konsultācijas.
Gunta ir pārliecināta, ka karjeras nodarbības skolēniem šobrīd ir īpaši aktuālas un produktīvāka darbošanās veidojas mūsdienīgā, vizuāli efektīvā un jauniešiem patīkamā vidē.
Tā kā augusta beigās pirmsskolas piecgadīgo un sešgadīgo grupas pārcēlās uz citām telpām, ar direktora atbalstu, Guntai bija iespēja izveidot jaunu kabinetu. Vasarā skolā tehniskajiem darbiniekiem jau tā ir darba pilnas rokas, tāpēc Gunta, bruņojusies ar apņēmību, brīvdienās pati remontēja un iekārtoja jauniegūtās telpas.
Kad telpas bija iekārtotas, sāka veidoties vīzija par efektīvāko vizuālā noformējuma izvēli, jo... “kas ir karjera?”. Tā noteikti ir virzība augšup, pāreja nākamajā līmenī vai pauze "uzgaidāmajā telpā"... Un kādas kāpnes izvelēsimies, atkarīgs no mums katra paša. Karjeras kabineta sienas noformējuma realizācijas izpildē tika ieguldīti gan skolas, gan Guntas personīgie līdzekļi. Darbi ritēja ļoti raiti un siena bija gatava dažās dienās!
Tagad, iedvesmas pilna, Gunta jau kaldina nākotnes plānus un cerot, ka drīzumā skolēni atsāks mācības klātienē, kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Indru Puķi kompetenču izglītības ietvaros veido nodarbību ciklu “Kāpnes”, kurā 9. klases skolēni neierastā veidā apgūs personīgās izaugsmes un karjeras tēmas.

Turpinājumā fragmenti no Guntas Būmeistares intervijas ar  centrālās administrācijas “Ogres novada pašvaldība” preses sekretāri Zani Cirīti:

Kāda ir jauniešu vispārējā izpratne par karjeras jautājumiem?  Kā tā mainās pa vecuma posmiem, klasēm?

Mūsdienās viens no veiksmīgas karjeras būtiskiem aspektiem ir spēja pielāgoties mainīgajai darba videi, attīstot sevis pilnveidošanas prasmes visas dzīves garumā. Mūžizglītība ir kļuvusi par nepieciešamību. To nosaka globalizācija un jaunu tehnoloģiju attīstība. Attīstot jaunas prasmes, pieaug cilvēku konkurētspēja darba tirgū, motivācija un apmierinātība ar darbu. Manuprāt, mums jāradina jaunieši pie domas, ka karjeru sākam veidot skolas laikā, strādājot pie pozitīvas attieksmes veidošanas pret veicamajiem pienākumiem mācību stundās, interešu izglītībā un ārpusstundu darbā. Un skola viena, bez ģimenes atbalsta, nespēs jauniešiem pilnvērtīgi aplūkot karjeras jēdzienu no svarīgākajiem aspektiem: darbs, ģimene, brīvais laiks, garīgums, pilsoniskums. Dažkārt skolēni nesaskata šīs kopsakarības un cer, ka 9. vai 12. klasē notiks brīnums un karjeras konsultants pateiks, kas es būšu.

Atceros dažus neglaimojošos komentārus projekta sākumā:”Atkal tā karjera, kam viņu vajag...” Tagad priecājos, ka skolēni raduši atbildi uz šo jautājumu.

Grupu nodarbībās vairāk strādājam pie pašizpētes, sevis prezentēšanas prasmju izkopšanas un profesiju daudzveidības iepazīšanas. 5.-6.klases skolēni karjeru vairāk uztver kā konkrētas profesijas iegūšanu, no profesiju saraksta neizslēdzot salīdzinoši jaunas profesijas, kā piemēram, blogeris. Tad analizējam riskus un profesionālās vērtības, kas jāattīsta mūsdienu konkurences apstākļos. 7.-8.klases posmā klātienes nodarbībās apguvām komunikācijas stilus un veicām pašnovērtējumu. Šķiet, ka šajā vecumposmā ir vislielākā neziņa par nākotnes plāniem.

9.-12.klases skolēniem tiek piedāvātas individuālās karjeras konsultācijas. Skolēns piesakoties konsultācijai, elektroniski saņem darba lapas un atbilstošus testus, kas palīdz izstrādāt konkrētu rīcības plānu jau klātienes konsultācijā.Visgrūtāk izvēli izdarīt ir skolēniem, kam padodas visas mācību jomas un skolēniem, kam grūtības sagādā pašvadītas mācīšanās prasmes. Ir, kas apjukuši piedāvājumu plašajā klāstā.

Kādas ir mūsdienu jauniešu stiprās puses, un kas būtu jāattīsta vairāk?

Karjera ir cilvēka resursu efektīva izmantošana dzīves mērķu sasniegšanai, domājot par nākotni un personisko izaugsmi. Ir jāspēj novērtēt savas prasmes, zināšanas, spējas un resursus. Ir daudz jauniešu, kas apzināti izkopj sadarbības, sevis pilnveidošanas un efektīvas plānošanas prasmes, darbojoties skolēnu pašpārvaldē, interešu izglītībā. Sekojot viņu tālākajām gaitām, ar prieku secinām, ka lielākā daļa šo resursu izmanto arī nākamajā izglītības pakāpē.

Mūsdienu jauniešu stiprās puses noteikti ir spēja ātri reaģēt uz nestandarta situācijām, uzstādīt augstus mērķus un drosme iesaistīties nezināmajā.

Datorprasmes arī uzskatāmas kā stiprā puse, kaut gan daļai skolēnu tās ir izteiktas tikai konkrētās jomās.

Manuprāt jauniešiem būtu jāattīsta prasme klausīties un citādu viedokli pieņemt kā iespēju izaugsmei. Tāpat daļai “klibo” atbildības sajūta: nokavēju 5minūtes, neierados uz konsultāciju un kas tad notiks? Darba vidē, mūsdienu konkurences apstākļos, tas var būt izšķiroši.

Kas mudina jauniešus domāt par karjeras jautājumiem? Kas veicina viņos vēlmi izzināt savu iespējamo karjeras ceļu?

Lai veiksmīgi plānotu personisko izaugsmi un izstrādātu individuālo rīcības plānu, ir būtiski atbildēt uz vairākiem jautājumiem: ko es gribu (intereses, vērtības, ideāli, būtiskais dzīvē un darbā, dzīves un darba apstākļi). To karjeras nodarbībās palīdz izprast karjeras konsultants. Ko es varu -prasmes, zināšanas, spējas, stiprās un vājās puses tiek apzinātas kopā ar vecākiem un klases audzinātāju, priekšmetu skolotājiem.

Kas kavē viņu interesi par profesijas izvēli?

Mainīgie ārējie apstākļi, neziņa, vai šī profesija būs man īstā. Izglītības un teritoriālā reforma, kas dod nedrošības sajūtu par konkrētas mācību iestādes eksistēšanu nākotnē. Nedrošība, vai iegūtajā profesijā atradīšu darbu savā dzīves vietā. Nenoliegšu, -plašais iespēju klāsts, kurā viegli apmaldīties.

Kādas ir jauniešu idejas par to, ko viņi vēlētos darīt nākotnē?

Visdažādākās. Priecē tas, ka liela daļa izvēlas sev tuvo jomu, atrod mācību iestādi, bet konkrētas profesijas apguvi neuzskata par prioritāti. Tātad attīsta spēju pielāgoties ārējiem apstākļiem. Šobrīd no profesijām dominē žurnālists, nekustamo īpašumu aģents, uzņēmējs, sabiedrisko attiecību speciālists, uztura speciālists, filologs, mediķis. Individuālajās konsultācijās izskatām variantus, kā dažādas intereses iespējams apvienot veiksmīgā privātuzņēmumā.

Kāda ir vecāku iesaiste, loma karjeras jautājumos? 

Vecāks ir kā personīgais piemērs darbā, ģimeniskajās attiecībās, komunikācijā, attieksmē. Ir ģimenes, kas apzināti no bērnības virza bērnu konkrētai profesijai. Lieliski, ja šīs vēlmes sakrīt ar bērna izvēli. Ja bērns dzīvo ļoti daudzos aizliegumos vai stereotipos, viņam būs sarežģītāk pieņemt savu personīgo viedokli. No vecāku puses tas nereti ir labi domāts (drošības aspekts), bet šajā gadījumā drošībai piemīt arī trūkums. Ja drošība dominē, attīstība tiek bremzēta. Bērnu ir ļoti viegli nomākt ar dzelžainu lietu kārtību. Ja ģimenē valda savstarpēja uzticēšanās, bērns nebaidīsies izteikt savu viedokli arī karjeras jautājumā, neveiksmi uztvers kā pieredzi nevis katastrofu. Skola tikai turpina ģimenē aktualizētās vērtības. Vecāks ir tas, kas jau bērnībā palīdz izzināt bērna talantus, sadarbības stilu, palīdz mazināt kompleksus un ceļ bērna pašapziņu. Šis atbalsts nepieciešams jebkurā vecumā.

Attālinātajā mācību procesā diemžēl klātienē - grupu nodarbībās tiekamies tikai ar 5., 6.klasēm, tāpēc skolēni tiek informēti par iespējamajām tiešsaistes nodarbībām sociālajos tīklos, par VIAA piedāvātajiem karjeras materiāliem.  Joprojām iespējams pieteikties individuālajām karjeras konsultācijām., rakstot e-klasē un vienojoties par konkrētu konsultācijas laiku. Šo iespēju visaktīvāk izmanto 12.klase. Atbildīgākos 12. klases skolēnus māc bažas  par eksāmenu rezultātiem, ja epidemioloģiskā situācija turpināsies ilgstoši. Bet skolotāji turpina izstrādāt metodiskos materiālus karjeras jautājumos, domājot par tikšanos nākamajā semestrī.

Gunta Būmeistare, PKK

Suntažu ģerbonis

Adrese un kontakti

Direktors: Mārtiņš Leja, tel. 65037319

Lietvede: tel. 65037095, 26459434

Fakss: 65037095

E-pasts: suntazi_vsk@ogresnovads.lv

Adrese: Suntažu vidusskola, Suntažu pagasts,
Ogres novads, LV-5060

Norēķinu rekvizīti

Rekvizīti:
reģistrācijas numurs 90000024370,
norēķinu konts:
LV 58 UNLA 0033300130801,
AS SEB banka

Meklē mūs šeit

© 2015 Suntažu vidusskola. Visas tiesības aizsargātas.