Skolotāju diena ir divpadsmito kopdarbs. Katrs ielika savu daļu. Kāds vairāk, kāds mazāk, bet iesaistījās pilnīgi visi tik, cik varēja. Idejas lidoja pa galvām jau no 2.septembra, tad arī tika nolemts – Kangaru kalnu purva taka. Divi faktori, kas nedaudz mulsināja: skolotāji tur bija bijuši pavasarī un, ko tad, ja lietus. Tāpēc afišā iekrita teikums – ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Pēc vietas izvēles audzināšanas stundā lēmām, ko darīsim. Nākošajā nedēļā izlēmām gandrīz visu scenāriju. Uz papīra to uzlika Artis. Uzreiz bija skaidrs, kur cienāsim skolotājus ar pašu ceptiem gardumiem. Bet katra pieturas punkta darbību, kas un kā izlēma paši. Sēnes pirmajā kontrolpunktā ceturtdienas vakarā pa mežiem skrēja meklēt Artis, Santa un Daniels. Piektdien visu rītu klasē tika cilātas sēņu enciklopēdijas un interneta resursi, lai saprastu, kurš ir pareizākais nosaukums. Uz takas par šo posteni atbildēja Linda, kura arī apguva sēņu nosaukumus. Milzu pūpēdi savā dzīvē rokās turēju pirmo reizi.Tas bija mans lielais pārsteigums šajā dienā.Nākošajā postenī sākotnējais Arta ieteikums bija salasīt dzērvenes un salikt mazos plastmasas spainīšos. Diemžēl tas īsti neizdevās, jo, kā zināms, septembra beigās visiem ir grūti ar finansēm un, lai kaut ko nopirktu vajag naudu. Tā tapa ideja par auduma sainīšiem-nastiņām no košas drāniņas ar mežģīnīti apdarinātas. 25 drāniņas tapa ceturtdienā, pusnakts laikā – 2 1/3 stundā. Labas sanāca. Piektdienā salikām iekšā dzērvenes. Tās trešdienas pēcpusdienā pa Kangaru purvu meklēja Artis, Daniels un Santa. Purvs iedeva kādu puslitru, tad bija jālūdz palīdzība Ropažu puses lasītājiem un tās bija pēdējās ogas. Kristiāns apmācīja skolotājus makšķerēt rudens vitamīnu devu.
Tad bija skolotāju apmācība šaušanā ar loku. Daniels ar Santu ļoti labi atrisināja situāciju, kad saprata, ka mērķis pie priedes ir jāpiesien, taču auklas nav. Atjautīgi izgāja no situācijas. Es priecājos par viņu izdomu.
Tīna divas dienas pierakstīja jautājumus par klases biedriem un vāca faktus par viņu dzīvēm. Uz šiem jautājumiem tika atbildēts nākošajā postenī.
Pie ezera Skolotāju fotografēšanās, un visus vēsturiskos brīžus iemūžināja Artis.
Tad jau bija kāpšana tornī, kur visu pieskatīja Annija un salika uz galdiņa divpadsmito ceptos kārumus. Katrs izcepa savu kārumu. Mana doma -palikt lejā- tika nocirsta pašā saknē, kad Artis mani sagaidīja un teica: “Skolotāj, jūs taču arī nāksiet!” Bija jau jākāpj, ko tik neizdarīsi, ja Audzēkņi lūdz.
Tur mani jau viņi sagaidīja – manējie divpadsmitie un kolēģi. Tas bija jauki. Un kādu fantastiku laiku mums iedeva šajā dienā Dieviņš. Vislabāko. Un skolēni mums Suntažos arī ir vislabākie. Kopumā visi centās, lai šī diena ir skaista un izdevusies. No rīta 12.klases Annija, Kristiāns, Linda sagaidīja ar zaļiem vīstoklīšiem, kuros lidoja tikai labas domas. Pārējo klašu skolēni centās sameklēt savus skolotājus ar ziediņiem.
Paldies visiem un īpaši manējai zelta klasei!
Pēc nedēļas notika Suntažu vidusskolas darbinieku rudens ekskursija Preiļu pusē. Māksla/izglītošanās/relaksācija/degustācija un daudz pozitīvu emociju. Viesojāmies pie metālmākslinieka un porcelāna meistares, uzņēmējas "Pamkūku" brenda radītājas, vīngliemežu audzētavā Preiļos, apskatījām Preiļu pilsētu lieliskas dziedošas gides Irēnas vadībā. Ekskursiju organizēja skolotāja Ilze Ludāne.
Teksts:Lolita Villere
Foto: Lolita Villere, Gunta Būmeistare
