Vārda dienu šodien svin: Otīlija, Iveta

Valsts svētku pasākumi Suntažu vidusskolā

vsv

valsts nav īsti tās vēsture
valsts nav arī tās tauta
valsts nav tās ārējās robežas
ne aizslēgtas, ne vaļā rautas

valsts nav meži un pļavas
valsts nav sakrautie zārdi
valsts nav tās tautas dziesmas
un pat ne buramie vārdi

valsts nav procentu ciparos
kas iesit pa konkurētspējam
valsts nav kaimiņu karaspēks
ko ne reizi mēs neapturējām

valsts nav karogs vai ģerbonis
nedz arī baznīcu zvani
valsts nav ne premjers, ne prezidents
bet kaut kas starp tevi un mani

valsts ir darbības vārds
un iekļaujas valodas normās
daudzskaitļa pirmajā personā
darbības vārds nākotnes formā

valsts nozīmē-kādreiz mēs kļūsim
par to, kas mēs gribētu būt
un vēl valsts ir tas, ko tu atdod
lai tad varētu kaut ko gūt
I.Šlāpins ”Valsts ir darbības vārds”. No krājuma “Es nemāku, komatus”, Neputns, 2019

 

Valsts svētku mēnesi aizsākām ar folkloras un seno cīņu grupas “Vilkači” koncertu. Skolēnus aizkustināja puišu iespaidīgās balsis, stāsts par karavīru dzīvi un vērtībām agrākajos laikos. Jaunieši tika iepazīstināti ar arhajiskajiem tautas tērpiem, senajiem ieročiem un mūzikas instrumentiem. “Mūsu senčiem vērtības bija būt brīviem, būt saimniekiem savā zemē, runāt savā valodā un svinēt savus svētkus. Lai gan laiks ir pagājis un paaudzes ir nomainījušās, šīs pašas vērtības vēl arvien ir aktuālas arī mūsdienās”stāsta grupas dalībnieki. Pēc koncerta ikvienam bija iespēja pašam apskatīt,aptaustīt gan instrumentus, gan ieročus, gan tērpus un uzdot sev interesējošos jautājumus. Grupas “Vilkači” koncerts īstenots iniciatīvas “Latvijas skolas soma” projektā.

11.novembrī-Lāčplēša dienā ciemojāmies Zemessardzes 54. inženiertehniskajā bataljonā, kur norisinājās Atvērto durvju diena, pulcējot 550 apkārtējo skolu audzēkņus. Pasākuma laikā trīs zemessargi deva svinīgo zvērestu, kā arī 15 jaunieši deva jaunsargu solījumu. Iepazināmies ar Zemessardzes šī brīža aprīkojumu- munīciju, jaunāko tehniku, ieročiem. Piemērījām smagās mugursomas, kas augumā mazāku jaunsargu nospiež uz ceļiem, bet nesalauž viņa garu! Atkārtojām savas vēstures zināšanas. Tikmēr sākumskolas puiši cīnījās skolēnu pašpārvaldes organizētajās “Mazo vīru spēlēs”.

Nedēļu noslēdzām ar Valsts svētku koncertu. Šajās dienās sastapāmies ar skolēnus piemeklējušo vīrusu vai gripu, kas krietni patukšoja gan koristu, gan dejotāju rindas. Jau mēģinājumu laikā dejotājiem nācās  apgūt dejas no sev neierastām vietām, bet koncerta dienas rītā secinājām, ka slimība pieveikusi vēl dažus.

!7.klase sasniedza īstu antirekordu-skolā bija viens skolēns no 18 - Daniils Gulovs!

Paldies vecākiem, kas regulāri atbalsta savus bērnus, apmeklējot skolas organizētos pasākumus.

 Koncertā piedalījās: 5 un 6gadīgo bērnu deju kolektīvi, Agitas Lazdiņas vadībā, (līdz šim Agitu pazinām kā aizrautīgu teātra mākslas piekritēju un skolotāju) 1.- 4., 5.-9.klašu kori, kurus ar tikai viņai zināmām metodēm un burvju vārdiņiem pie tik daudzskaitlīgas un skanīgas dziedāšanas “pierunā” skolotāja Inita Andževa. Kaut arī vidusskolas skolēnu skaits samazinās, 10.-12.klašu mākslinieciski izglītojošā kursa “Kora dziedāšana” dalībnieki ir gatavi iepriecināt klausītājus vismaz 3reizes gadā. Paldies ņiprajiem 3.-4.klases dejotājiem. 5.-9.klašu deju kolektīva dejas prasīja īstu izveicību no dejotājiem un kolektīva vadītājas Ivonnas Gisičas, jo šo kolektīvu vissmagāk bija skārusi skolēnu pēkšņā saslimšana. Bet par patriotiskās dzejas lasījumiem paldies literatūras skolotājām  Indrai Puķei, Irai Andersonei un klašu audzinātājām Edītei Strīķei, Lindai Jēkabsonei, Agitai Lazdiņai, Inetai Liepiņai un Inārai Ozoliņai. Muzejpedagoģiskās nodarbības par Latviju, tās dibināšanu un vēsturiskajām likumsakarībām, visas nedēļas garumā vadīja vēstures skolotāja - muzeja vadītāja Ilze Ludāne

    ***   Latvisko tradīciju kultūra pamazām atdzimst. Pirmie priekštati par latvisko identitāti, dzimtas saknēm un tradīcijām, protams, veidojama ģimenē. Bet ne vienmēr tā notiek. No dažādām kultūrām aizgūtie svētki visdziļākajā būtībā arī balstās uz šo konkrēto zemju  tradīcijām, kas mums ir svešas, ne vienmēr izprotamas. Cerībā, ka strauji pieaugs cilvēku skaits, kas jaunajai paaudzei mācīs, piemēram, Mārtiņdienas tradīcijas nevis Helovīna bezjēdzīgo diedelēšanu (latviskajā izpratnē), Suntažu vidusskolas sākumskolas skolotāji nolēma katram skolēnam atvēlētos “Latvijas skolas somas” naudas līdzekļus izmantot, sniedzot  skolēniem  zināšanas  par   gadskārtu  svētkiem. Un vislabāk to darīt tieši sākumskolas posmā.

Apgūstot svētku tradīcijas, ir svarīgi atklāt  katru  svētku  būtību  un  rituālu  nozīmi,  proti, svētku galvenais  uzdevums  ir veicināt  labestību, atvairīt  ļaunumu, paust  pateicību  par  iegūto  un  sasniegto,  nodrošināt  auglību un  labu  ražu  nākamajā  laika  posmā. Katri  svētki  atspoguļo gadalaika  raksturīgos  apstākļus  un  vajadzības  ļaužu  dzīvē. Ne mazāk svarīgi pieminēt, ka katros svētkos  neatņemama  tā  sastāvdaļa  ir  dziedāšana,  dejošana,  rotaļas. Visi  svētki  ir  ne  tikai  saimes  svinības,  bet   tiek  gaidīti  viesi (gan  tuvāki,  gan  tālāki), no  Rudens  saulgriežiem  līdz  Meteņiem  tie  ir  ķekatnieki/budēļi/ čigāni utt. Būtiski  svētkos  ir  arī  ēšanas  tradīcijas,  katriem  svētkiem  ir  savi  raksturīgie  ēdieni, kuriem  arī   ir nozīme labklājības  nodrošināšanai. Latviskajā  dzīvesziņā svētki  netika   pretstatīti  darbam, tie  nebija  atpūta vai  bezdarbība,  bet  cilvēka  darbīgās  dzīves  likumsakarīga  daļa, kas  bija   tikpat  nozīmīga kā  tiešais,  aktīvais  darbs.

Pie sevis Suntažos esam svinējuši Mārtiņdienu, Ziemas saulgriežus un Ūsiņdienu. Šoreiz uzrunāja Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja piedāvājums skolām un, vienojoties ar atsaucīgajiem muzeja darbiniekiem Ievu Bērziņu un Imantu Vekmani, Mārtiņdienu aktīvi un izglītojoši nosvinējām muzeja teritorijā. Starp daudzajām lietainajām dienām, šī izcēlās ar  spožu rudenīgu sauli. Noskaņojumu vēl draiskāku radīja folkloras kopa un mājās darinātās maskas. Pēc divām aktīvām, svaigā gaisā pavadītām stundām, tikām cienāti ar gaiļa zupu. Izrādās –gailis ziemas periodā tika uztverts tikai kā patērētājs, tātad viss skaidrs!

Pārliecība, ka latvisko tradīciju izzināšana un kopšana tieši sākumskolas posmā dod vislabāko rezultātu, liek mums skatīties nākamo svētku virzienā. Pavasara godi jau vairs nav aiz kalniem!

Informāciju sagatavoja Gunta Būmeistare, ārpusstundu darba organizatore, iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore Suntažu vidusskolā

Suntažu ģerbonis

Adrese un kontakti

Direktors: Mārtiņš Leja, tel. 65037319

Lietvede: tel. 65037095, 26459434

Fakss: 65037095

E-pasts: suntazi_vsk@ogresnovads.lv

Adrese: Suntažu vidusskola, Suntažu pagasts,
Ogres novads, LV-5060

Norēķinu rekvizīti

Rekvizīti:
reģistrācijas numurs 90000024370,
norēķinu konts:
LV 58 UNLA 0033300130801,
AS SEB banka

Meklē mūs šeit

© 2015 Suntažu vidusskola. Visas tiesības aizsargātas.