Atbalsta personāls apsveic Jūs ar jaunā mācību gada sākšanos!!! Sekosim līdzi jaunajam, bet neaizmirsīsim, kas mēs esam patiesībā!!!

aa

Bērns, kuru viegli audzināt...

                Audzināt bērnu kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Un tā ir skaidra pazīme tam, ka kaut kas svarīgs ir pazaudēts. Tūkstošiem gadu vecāki ir audzinājuši bērnus, un nekad agrāk tas nav bijis tik grūti. Mēs ar saviem bērniem izjūtam daudz lielākas grūtības, nekā izjuta mūsu vecāki, audzinot mūs, vai viņu vecāki audzinot viņus. Tai pašā laikā, nekad agrāk mums nav bijušas pieejamas tik daudzas grāmatas par bērnu audzināšanu, nekad agrāk mums nav bijuši tik daudz speciālistu, kuri dalās ar padomiem, un nav bijis tik daudz informācijas par bērnu psiholoģisko attīstību. Un nekad agrāk mums nav bijis tik maz bērnu, ko audzināt! Tā kā viss ir strauji mainījies. Un kaut kas būtisks no pozitīvām daudzbērnu audzināšanas metodēm tik tiešām ir pazaudēts.

            Lai tiktu skaidrībā par to “kaut ko”, sākumā jāuzdod sev jautājums: “Kāpēc bērna audzināšana mūsdienās ir tik sarežģīts uzdevums?”.  Aplūkot šo jautājumu vajadzētu no citas puses, to pārfrāzējot. Proti: “Kas padara bērnu par viegli audzināmu”? Kādu bērnu viegli audzināt?”.

“Viegli audzināma bērna” pazīmes

            Tas ir bērns, kurš mūs klausa. Tādu ir daudz vieglāk audzināt, kā to, kurš vecāku teiktajam nepievērš nekādu uzmanību.

  • Bērns, kurš ieklausās mūsu ieteikumos par to, kā uzvesties, kā reaģēt dažādās situācijās;
  • Bērns, kurš uzticas mums un nevis vienkārši uzticas mums, bet uztic sevi mums;
  • Bērns, kurš akceptē mūs kā autoritātes. Tāds lomu sadalījums ir ļoti svarīgs veiksmīgas bērnu audzināšanas priekšnoteikums;
  • Bērns, kurš meklē mūsu palīdzību un atbalstu, kuram patīk būt kopā ar mums. (Ļoti grūti audzināt bērnu, kuram nepatīk pavadīt laiku ar mums.);
  • Bērns, kurš ar mums kopā jūtas droši un komfortabli, kuram viņa mājas ir drošais aptvērums, kurā patverties no dzīves nedienām;
  • Bērns, kurš seko mums un pieņem mūsu vērtību sistēmu;
  • Bērns, kuram mēs patīkam, kurš vēlas mums patikt;
  • Un pēdējais: bērns, kuram nav no mums noslēpumu, vismaz ne tādi, kas varētu mūs šķirt no viņa.

Visi uzskaitītie punkti, protams, ir aptuveni, bet, jo vairāk tie būs attiecināmi uz jūsu bērniem, jo vieglāk jums būs viņu audzināt. Un pretēji – jo tālāk jūsu bērns būs no iepriekš uzskaitītā ideāla, jo grūtāk jums būs ne tikai audzināt viņu, bet arī sadzīvot ar savu bērnu.

Kā veidojas “viegli audzināmie bērni”?

Varbūt kādi bērni jau piedzimst ar iepriekš uzskaitītajām īpašībām? Tādā gadījumā šīs īpašības būtu patstāvīgi piemītošas un nemainīgas. Tomēr bērns var būt viegli audzināms vienam vecākam un pavisam neciešams otram, viens vienai vecmāmiņai un pavisam cits otram, viens no rīta un savādāks vakarā. Tātad tās nav ģenētiski iedzimtas personības īpašības.

Varbūt tās ir uzvedības īpatnības kuras var bērnā ieaudzināt? Vai bērns var iemācīties būt paklausīgs, uzmanīgs, gādīgs? Godīgi sakot, nē. Bērnu nav iespējams iemācīt būt tādam, bet, ja šī īpašības piemīt, tad viņam var iemācīt daudzas jo daudzas lietas. Tādus bērnus ir viegli apmācīt.

Varbūt tas saistīts ar vecāku prasmēm un iemaņām? 95% mūsdienu bērnu audzināšanas literatūras māca mūs, ka bērnu audzināšanas veiksmes pamatā ir tas, ko mēs darām, un dod padomus, kā darīt pareizi: kā pareizi runāt ar bērnu, kā pareizi disciplinēt, pareizi sodīt un piespiest labi mācīties. Ja veiksmīgas bērnu audzināšanas noslēpums slēpjas apgūstāmās vecāku prasmēs, tad kā izskaidrot faktu, ka jums var būt četri bērni, no kuriem trīs būs apveltīti ar augstāk uzskaitītajām īpašībām un viegli audzināmi, bet ceturtais nebūs ar nepieciešamajām īpašībām un vecāku dzīvi pārvērtīs par murgu. Vieni un tie paši vecāki, vienas un tās pašas metodes – bet ļoti atšķirīgi bērni.

Varbūt noslēpums slēpjas tajā, ka svarīgi ir būt atbildīgiem vecākiem? Tas ir ļoti populārs mīts, ka, jo atbildīgāki būs vecāki, jo vairāk iepriekš uzskaitītās īpašības piemitīs bērnam. Jūs varat būt pats atbildīgākais vecāks pasaulē, bet jūsu bērns būs nevaldāms.

Un tad, šķiet, paliek tikai vecāku mīlestība? Varbūt viegli audzināmie bērni par tādiem kļūst vecāku mīlestības rezultātā? Atbilde ir – nē. Ļoti mīlošiem vacākiem var būt bērni, kuri kož un skrāpē, bēg projām no mājām un sit savus vecākus. Tātad arī vecāku mīlestība nav atbilde uz jautājumu “kā izaudzināt bērnu, kuru viegli audzināt”. Bet mēs vismaz esam uz pareizā ceļa. Tāpēc ka, ja jūsu bērns nav tāds, kuru viegli audzināt, tad jums vajadzēs daudz, ļoti daudz mīlestības, lai to kompensētu. Tādus bērnu ir ļoti grūti audzināt un patstāvīgi viņus mīlēt arī smagās audzināšanas krīzes situācijās.

 Tad kāds gan ir vieglas bērnu audzināšanas noslēpums? Ja tie nav ne gēni, ne apmācību rezultāts, tas nav saistītas ar vecāku iemaņām un prasmēm, nav atkarīgs no tā, cik atbildīgi ir vecāki un cik ļoti viņi mīl savu bērnu, tad kas gan tas ir?

Vieglas bērnu audzināšanas noslēpums slēpjas bērnu un vecāku savstarpējās attiecībās. Ja bērnam ir pareizas attiecības ar saviem vecākiem, tad viņam piemitīs lielākā daļa viegli audzināma bērna īpašību, kas radīs atbilstošu pamatu audzināšanai un pieaugšanai un palīdzēs vecākiem viegli tikt galā ar savu uzdevumu. Tādas attiecības ir – piesaiste.

Vieglas bērnu audzināšanas atslēga ir bērna piesaiste pie vecākiem.

Pareizas attiecības var nosaukt vienā vārdā – piesaiste. Piesaiste ir vajadzība pēc tuvības (ne obligāti fiziskas, tieši pretēji – attīstītākās piesaistes formas ļauj būt tuviem, neesot kopā). Vajadzība pēc piesaistes ir pamatvajadzība visiem zīdītājiem.

Pieaugušajiem ir jāstrādā pie bērnu piesaistes veidošanas, lai tā strādātu viņu labā.

 Olga Pīsarīka Piesaiste – vitāli nozīmīga saikne Biedrība “Azote”, 2016

Papildus literatūrai piedāvāju katram lasītājam brīnišķīgu iespēju identificēt un saprast katram pašam savu piesaistes modeli šeit: http://yourpersonality.net/attachment. Šajā mājas lapā informācija ir angļu valodā, bet ar atbalstu šajā dzīvē viss ir iespējams…

Uzsākot jauno mācību gadu vēlam, lai sapratne vecāku un bērnu starpā veidojas droša un viegla, un viss mācību gads paiet radoši, veiksmīgi un panākumiem bagāti!!!

Atbalsta personāls Suntažu vidusskolā.

 

 

 Zvēru skola

Reiz zvēri nolēma, ka jāpaveic kaut kas varens, lai “sekotu laika garam”. Tādēļ viņi sarīkoja skolu.

            Viņi apstiprināja nodarbību plānu, kurā iekļāva skriešanu, kāpšanu, peldēšanu un lidošanu. Lai mācību plāna izpilde būtu vienkāršāka, visi zvēri apņēmās mācīties visus priekšmetus.

            Pīlei lieliski padevās peldēšana, daudz labāk par pašu skolotāju, taču lidošanā viņai bija tikai nesekmīgas atzīmes, un skriešana viņai veicās pavisam vāji… Tā kā viņa skrēja pavisam lēni, tad viņai bija jāpaliek pēc stundām, turklāt nācās pamest peldēšanu, jo bija jāvingrinās skriešanā. Viņa vingrinājās tikmēr, kamēr pleznas bija gluži saskrambātas, un tad peldēšanā viņai nu jau vairs bija tikai viduvējas sekmes… Taču skolā pietika ar viduvējām sekmēm, un neviens par to neraizējās, izņemot pašu pīli.

            Trusis bija tālu priekšā visai klase skriešanā, taču viņam radās nervu sabrukums, jo viņam bija ļoti daudz papildnodarbību peldēšanā!!!

            Vāverei lieliski veicās kāpšanā, taču viņa bija gluži izmisusi lidošanas nodarbībās, kur skolotājs viņai lika pacelties lidošanai no zemes un neļāva lidināties no koka galotnes lejup. Turklāt viņai no pārpūles iznāca “dīrāt āžus”, un tādēļ viņa saņēma C kāpšanā un D skriešanā.

            Ērglis bija tipisks problēmbērns, un ar viņu nācās rīkoties stingri. Kāpšanas nodarbībās viņš tika augstāk par visiem pārējiem – līdz pašai koka galotnei, taču ietiepās un negribēja tikt augšā nekā citādi, kā vien pats savā veidā.

            Gada beigās viduvēju atzīmju visvairāk bija zutim, kurš varēja peldēt ļoti labi, turklāt mazliet skrēja, rāpās un lidoja, un viņš varēja skolai teikt atvadas.

            Prērijas suņi skolā neiestājās un cīnījās par nodokļu atvieglojumiem, jo administrācija mācību plānā nebija iekļāvusi rakšanu. Viņi savus bērnus nodeva mācībā pie āpša un vēlāk apvienojās ar murkšķiem un suslikiem, nodibinot veiksmīgu privātskolu.

No Džordža H. Reivisa (George H. Reavis)

 

Atbilde uz Tavu vēstuli

No vēstules: Es esmu vajadzīga cilvēkiem tikai tad, kad viņiem ir garlaicīgi. Reizēm gribas nomirt uz pāris dienām, lai paskatītos, kuram būs slikti bez manis, kuram tas tiešām sāpēs.

Veidot savstarpējo attiecību mākslu cilvēki iemācās vispirms ģimenē. Pēc tam attiecību veidošanas modeļi tiek novēroti sabiedrībā un pielāgoti savām emocionālajām vajadzībām un spējai komunicēt. Spēja saredzēt patieso attiecību dabu nepiemīt katram, šī īpašība piemīt tikai tiem cilvēkiem, kam ir dotas empātijas spējas. Tas nozīmē, ka Tu spēj saprast attiecību patieso nozīmi apzinoties, ka Tavas attiecības veidojas uz izmantošanas pamata.

Ir jāizvērtē ne tikai citu cilvēku attieksme pret mums, bet arī mūsu attieksme pret apkārtējiem. Izvērtē situāciju, kāpēc Tu regulāri nonāc situācijās, kurās citiem ir izdevīgi Tevi izmantot? Jo izmantot var tikai tos, no kuriem ir iespēja kaut ko iegūt! Atbildi sev uz jautājumiem:

Kas Tev ir tāds, ko grib citi?

Kāpēc Tu esi šādā situācijā?

Mēs dažreiz neapzināti paši veidojam situācijas, kurās vienīgais reālais rezultāts ir izmantošana. Un reizēm, strādājot ar sevi un mainot sevī attieksmi, mēs veidojam jau pavisam citu attieksmi pret mums pašiem no apkārtējiem. Rezultāts ir jaunu, kvalitatīvu attiecību sākums, kas nav balstītas uz izmantošanu.

Visbiežāk domām par nāvi ir pamatā elementārs nogurums un nespēja rast pozitīvu risinājumus sarežģītās dzīves situācijās, jo cilvēki ir pieraduši nerisināt konfliktus. Viņi izvēlas vieglāko dzīves ceļu – izvairās no grūtībām un nāves izpratne ne tikai tiek nenovērtēta, bet arī tiek apzināti manipulēts ar šī notikuma nozīmīgumu. Tomēr, dzīvē pienāk dienas, kad izvairīšanās vairs neiedarbojas un ar situācijām ir jātiek galā. Tā ir atbildība, kas ienāk pieaugušā cilvēka dzīvē. Tu pieaudz, no Tevis tiek prasīta atbildība par situācijām, bet Tev vēl gribas būt mazam bērnam kuru mīl un aprūpē tuvinieki un Tev nav jāuzņemas atbildība… Tev ir jāsaprot, ka arī negatīvs rezultāts ir labs rezultāts, jo cilvēks ir gājis risinājuma ceļu. Nav apstājies. Zaudējums ir ceļš. Ceļā būs gan vēl zaudējumi, gan arī uzvaras. Visiem gribas dzīvot tikai laimē un uzvaras priekā, ballītēs un atzinībā, bet ceļš ir ikdiena, kur ir viss – bēdas, asaras, prieks, laime, uzvaras, vilšanās …

Tomēr šādas domas nekad nedrīkst atstāt bez ievērības! Tas var būt arī nopietns neapzināts pamats dzīvības draudiem gan sev, gan apkārtējiem. Tāpēc ir vērts par šādām domām dalīties ar sev tuviem cilvēkiem - draugiem, radiem, citām uzticības personām. Kāds noteikti sadzirdēs un palīdzēs – ja Tu runāsi.

Lielāko daļu problēmu var atrisināt ja Tu runā!

Lai izdodas atrast draugu (jebkuru cilvēku, kam Tu esi nozīmīgs), kam var uzticēties!!!!

Izglītības psihologs

P.S. Dažādas interneta saites, kur meklēt informāciju emocionālas vardarbības gadījumā:

http://macies.drossinternets.lv/

http://www.bernskacietusais.lv

Suntažu ģerbonis

Adrese un kontakti

Direktors: Mārtiņš Leja, tel. 65037319

Lietvede: tel. 65037095, 26459434

Fakss: 65037095

E-pasts: suntazi_vsk@ogresnovads.lv

Adrese: Suntažu vidusskola, Suntažu pagasts,
Ogres novads, LV-5060

Norēķinu rekvizīti

Rekvizīti:
reģistrācijas numurs 90000024370,
norēķinu konts:
LV 58 UNLA 0033300130801,
AS SEB banka

Kā mūs atrast

© 2015 Suntažu vidusskola. Visas tiesības aizsargātas.